Pagāniskie Jāņi ar kristiešu attieksmi?

giwi      galiigi piedirst par tradicijaam... ja sveetki svin kaa ieper-- jaa dzeeru alu -- jaa riju shashliku.... da mus uzskatu vislielaakaa probleema ir visulaiku cepies par to kaa bija agraak ... shkjin iirijaa brokuljus un shtuko par identitaati

graafs_Malishev      ....par kuriem kristiešu svētkiem mēs te cepjamies, man nav saprotams....

p_p      "patāvēs, kas pārvētīsies" (Rainis)
labi, ka pie mums demokrātija: gribu - dzeru alu, negribu-nedzeru, gribu eju papardēs, negribu - eju baznīcā, gribu - ievēroju tradīcijas, negribu - aieju deviņos gulēt
un galvenais, ka katrai šai nodarbei var atrast domu biedru pulciņu

SievieteMelnaa      Paareejo ne jau kristietisms ir izdzinis, bet gan nihilisms. Chaapo nu peec vardniicas un palauzi galvu.

Kamija      nesen pa TV nolūrēju viena zinātnieka stāstīto... proti, kristietībai ir bijusi liela ietekme uz kultūras attīstību visā Eiropā, vietējās tautas ir daudz ko pārņēmušas no kristīgajām tradīcijām, tādējādi notikusi zināma transformācija un vairs nevar skaidri nošķirt, kur beidzās tautiskās tradīcijas & kur sākas kristīgās :)

PS par ko autoram(-ei) cepiens, tā arī nesapratu... sameklēt kādu kulturālu / nekulturālu subjektu var tak katru dienu, ne tikai Jāņos.

cutie75c      Saulgriezi tika svineti pirms kristietibas un bija dala no ta laika dzives ritma/laika skaitisanas sistemas/gadskartam, kas atspogulo saules ritmu. Gads tika sadalits 4 ekliptikas punktos jeb saulgriezos – Ziemassvetki (ziemas saulgriezi), Lieldienas (pavasara saulgriezi), Jani (vasaras saulgriezi), Mikeli (redens saulgriezi). Katrs ceturksnis tika dalits uz pusem – Meteni (starp Ziemassvetkiem & Lieldienam), Usini (starp Lieldienam & Janiem), Maras (Jumji jeb Apjumibas; starp Janiem & Mikeliem); Martini (starp Mikelim & Ziemassvetkiem). Lidz katram saules stavoklim bija japabeidz noteikti darbi. Piem., Usinos sakas pavasara darbi, zirgus laiz ara ganities; Maras – razas vaksana; Martinos visiem ara darbiem jabut pabeigtiem utt. Taja laika latviesiem bija savas dievibas, t.s. Laima, Mara, Dievs utt.
Kristietibas Dievs ar Jezu & co Latvija ieradas daudz velak un religija biezi tika izmantota, lai paklautu/liktu klausit & ka varas lidzeklis. Tapec senie latviesi gaja baznica, bet majas parnakot piekopa paganu tradicijas, no kuram sis tas ir izdzivojis ari lidz musdienam un par ko mums jabut lepniem, jo daudzam citam tautam neka tada nav (piem. dani u.c. neko vairak par dziedasanu ap egliti Ziemassvetkos nedara; flamiem ir tikai jaunas silkes & siera tradicijas saglabajusas u.tml., boooooooooring):
- Ziemassvetki LV anno 20xx:
– iesana baznica & greku nozelosana - kristiesu tradicija;
- 12 edieni & sals & uguns & maize uz svetku galda; zilesana; bluka vilksana utt.- paganu tradicijas.
- Lieldienas LV anno 20xx:
- iesana baznica & greku nozelosana - kristiesu tradicija;
- suposanas, kausanas ar olam, mazgasanas rita rasa, persanas ar pupoliem utt. – paganu tradicijas u.tml.
Tradiciju izzusanai vai paveidosanas varetu but vairaki iemesli, t.s. musdienas ir cits dzives ritms, vairs nearam, nesejam, biroja visas dienas vienadas.
Vai un cik senas tradicijas gribam saglabat, atkarigs no mums pasiem. Intern

cutie75c      Interneta ir diezgan daudz informacijas, tacu iespejams pietrukst pozitivu piemeru, kautrejamies but pirmie, ka ari skolas & plassazinas mediji varetu aktivak iesaistities izglitosana.

janisb      =>cutie75c
1) saulgrieži ir jāņi un ziemassvētki, saulstāvji ir pavasaris un rudens, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
2) kristiešu svētki ir auz ausīm pievilkti pagānu svētku datumiem, lai atvieglotu kristīgo svētku uzspiesšanu pagānu tautām, tā sacīt vieta un laiks tie paši, tik nosauksim savādāk...

nakc      Un kur problēma? Katrs kā grib tā svin... vai nesvin vispār.
Ir gana daudz cilvēku, kuri svin svētkus ievērojot visas senlatviešu tradīcijas, tikai to skaļi nereklamē un netranslē TV.

cilveex      "Ar uguni un zobenu,iznīcinot visu iepriekšējo kultūru."
Nu... nau jau tā, ka ar uguni un zobenu. Labprātīgi. Lībieši gribēja sev mūra cietoksni, aizsardzībai no lietuviešu uzbrukumiem. Vācieši to apsolīja, bet ar noteikumu, ka lībieši pieņems kristietību, tb atzīs Pāvesta autoritāti(un nospļauties par evanģelizāciju utt, kādas blēņas). Atzina. Vācieši nolīga zviedru mūrniekus un lībieši dabūja sev mūra cietoksni, vēlāk otru.
Tad, ATKAL AR ATĻAUJU, ar lībiešu atļauju, vācieši šoreiz jau sev vēlējās uzcelt stabilu atbalsta punktu. To viņiem atļāva un tika uzcelta Ikšķilas mūra pils.
Bet kad pilis tika uzceltas, lībieši vāciešus ar visu pāvestu "uzmeta" un no jaunās ticības atteicās. Vāciešiem likās, ka tā tā lieta cauri neiet un mēģināja šos atkal pakļauties pāvesta varai. Aplauziens.
Otrais mēģinājums ar jauno bīskapu Bertoldu. Atkal nekas nesanāca, jo šoreiz lībieši pretojās(paturēsim prātā, ka uzdāvinātās pilis gan paturēja).

cilveex      Trešais mēģinājums ar Albertu. Aber šitas frukts izrādījās viltīgāks par līviem un ar viltu ieguva tiesības būvēt Rīdzenes upes krastā pili - Rīgu.
Tā nu sākās Latvijas savā starpā nepārtraukti karojošo tautiņu rakstītā vēsture.
Tālāk, par to uguni un zobenu. Zini, tas ir ĻOTI skaļi teikts, jo vienlaicīgi LV teriotrijā uzturējās max tūkstotis krustnešu - tālaika desantnieku, kuriem LV faktiski darīt nebija ko(ienākumu nav).
Zobenu un uguni pielietoja vietējās tautiņas, kuras bīskapi rīdīja savā starpā un pat lielākajās kaujās, tālaika specvienību - krustnešu, parasti bija daži desmiti, vai pāris simti vēsturiski lielākajās kaujās. Kurši apvienojās ar vāciem pret līviem, zemgaļi pret latgaļiem, latgaļi pret līviem, līvi pret igauņiem, leiši(augštaiši) pret latgaļiem. Viņi veiksmīgi dedzināja viens otra koka pilis un slepkavoja tā, ka tik turies.
Šīs zemes senči diezgan muļķīgi ļāvās iekaroties dažiem simtiem karavīru. BEZ cīņas. Cīnījās viņi pārsvarā viens ar otru, līdz sevi noveda nespējā stāties priekšā pat šejienes mazskaitlīgajam vācu ordenim.
Tāda ir nepatīkamā patiesība par to kristietības ieviešanu ar uguni un zobinu. Atkal jau, paši vien pie visa vainīgi. Varētu vēl ilgi stāstīt, bet nu diezgan, bērni, laiks iet gulēt. :)

snamlet      Grūti saprast autora uzdoto jautājumu un izvirzīto problēmu. 23.jūnija vakarā svinam taču vasaras Saulgriežus, bet Jāņu diena ir pēc tam...cik daudz tā saistīta ar kristietību, tas ir cits jautājums. Domāju, ka mūsdienās svarīgāks ir jautājums - vai protam svinēt Saulgriežus tā, kā tam ir jābūt saskaņā ar dabas likumiem? Piedzerties līdz baltajām pelītēm, šašlikus cept u.tt. tas ir svētku izkropļojums! Vai tie būs patiešām skaisti svētki vai prasta piedzeršanās ir atkarīga no ģimenes tradicijām svētku svinēšanā, kultūras un izglītotības līmeņa. Mums tie bija patiesi skaisti svētki tautas tērpos, Tērvetes alu, apdziedāšanos, arī papardes zieda meklēšanu un citām izdarībām, par ko mūsu lielajai ciemiņu saimei(arī tālajiem radiem no citām zemēm) bija patiess prieks! Tikai katrus svētkus jāprot arī svinēt!

jodo      ... un Ziemassvētkos vecītis no Ziemeļiem neatbrauca... un Lieldienās trusis olas neizdēja...

Viss ir pilnīgā pakaļā! :)

zakitis3      Un kurs tev liedzis svinettos janus ta ka tu uzskati par preizu. Katram tacu savs-cits svin pec visam tradicijam,cits ieedas unpiedzeras,cits gul maja pie tv.